Bunkus ģimene aicina Iekšlietu ministru izvērtēt Ķuža atbilstību amatam

Pagājušajā gadā nogalinātā zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus ir vērsies pie Latvijas Republikas Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ar lūgumu izvērtēt, vai Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis nav apzināti maldinājis sabiedrību par zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanas gaitu un, ja ir, tad vērtēt viņa atbilstību amatam.

Iesniegumā norādīts, ka pēc vairākkārt publiski izskanējušas M. Bunkus slepkavības izmeklēšanas darba kritikas, 2018. gada 4. decembrī LNT raidījumā “900 sekundes” Valsts policijas priekšnieks paziņoja, ka “faktiski lietā ir pietiekoši fakti un apstākļi, kas liecina par to kā un kas varētu izdarīt šo noziegumu”, kas it kā liecināja par to, ka kriminālprocess virzās uz izmeklēšanas pabeigšanu, savāktiem pietiekoši daudz pierādījumiem un drīzu kriminālvajāšanas uzsākšanu.

“Tomēr kopš daudzsološā I. Ķuža paziņojuma ir pagājuši gandrīz 5 (pieci) mēneši, bet informācija par to, kas un kā pasūtīja, organizēja, atbalstīja un izdarīja zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavību, nav sekojusi. Tāpat nav sekojusi arī nekāda cita informācija, kas liecinātu par būtisku izmeklēšanas virzību nu jau teju gada garumā. Tas liek domāt, ka

Valsts policijas priekšnieks pērnā gada decembrī apzināti maldināja Latvijas sabiedrību, iespējams, ar mērķi izvairīties no amatpersonas atbildības un mākslīgi uzlabot savu un valsts policijas sabiedrisko attiecību tēlu,”

saka Kristaps Bunkus, M. Bunkus brālis un nodibinājuma “Martins Bunkus Justice Foundation” valdes loceklis.

Iesniegumā ministram lūgts pārbaudīt, vai pērnā gada decembrī Valsts policijas priekšnieka rīcībā bija tādi fakti uz kā pamata I. Ķuzis varēja izteikties par slepkavības šķietami drīzo atklāšanu. Ja šādu faktu nebija, tad ministram tiek lūgts izvērtēt I. Ķuža atbilstību amatam, jo šādi nepamatoti apgalvojumi grauj sabiedrības uzticību Valsts policijas amatpersonām un to veiktajam darbam. Šāda Valsts policijas priekšnieka rīcība, iespējams, apzināti maldinot sabiedrību, diskreditē tiesībsargājošo institūciju darbu, teikts iesniegumā.

Tāpat iesniegumā ministram ir pausta pārliecība, ka

valsts amatpersonai savos izteikumos ir jārīkojas sabiedriski atbildīgi nevis savu personīgo interešu un profesionālo ambīciju vārdā.

Nav pieļaujams, ka valsts amatpersona apzināti izplata nepatiesu un maldinošu informāciju par sabiedrībā būtiskiem jautājuma ar nolūku izvairīties no žurnālistu jautājumiem.

“Katru reizi, kad mēs kā cietušie krimināllietā vēršamies ar lūgumu pēc informācijas par izmeklēšanas gaitu, mums tiek atteikts, norādot, ka šāda informācija esot izmeklēšanas noslēpums. Taču, kad nepieciešams spodrināt policijas tēlu, atrodas pietiekami daudz informācijas, kas pēkšņi vairs nav izmeklēšanas noslēpums. Mēs aicinām Valsts policiju bez kavēšanās, godīgi sniegt informāciju par paveikto un izmeklēšanas statusu, un beigt aizbildināties ar “izmeklēšanas noslēpumu”. Citādi

izskatās, ka vienīgais patiesais izmeklēšanas “noslēpums” ir policijas nespēja darīt savu darbu un atrast vainīgos,” uzsver K. Bunkus.

Vienlaikus K. Bunkus vērš uzmanību, ka nodibinājums “Martins Bunkus Justice Foundation” rūpīgi seko līdzi Valsts policijas īstenotajām sabiedrisko attiecību kampaņām un aicina tās neizmantot ar nolūku mākslīgi veidot Valsts policijas sabiedrisko attiecību tēlu, radot ilūziju par patieso Valsts policijas un tās atbildīgo amatpersonu veikto darbu.