Latvija – partneris naudas atmazgāšanā vai tās apkarošanā?

Autors: Kristaps Bunkus

2020. gada 6. maijā žurnāls IR ziņoja, ka: “[t]uvāko nedēļu laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lems par grozījumiem pērn apstiprinātajos ABLV noguldītāju pārbaudes noteikumos.” Proti, vien trīs mēnešus pēc Moneyval novērtējuma un Latvijas, vistiešākā vārda nozīmē – izsprukšanas, no pelēkā saraksta – FKTK lems par izstrādātās ABLV Bank kreditoru prasījumu segšanas metodoloģijas efektivizēšanu jeb mīkstināšanu. Tās pašas metodoloģijas, kura tika rūpīgi izstrādāta kā starptautisks apliecinājums tam, ka Latvija spēs kontrolēt ABLV Bank pašlikvidācijas norises gaitas atbilstību visiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas pamatprincipiem. Un tās pašas metodoloģijas, kura šobrīd ir vienīgais aizsargmehānisms, kas spēj vismaz kaut kādā mērā ierobežot vai vismaz apgrūtināt potenciāli noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu aizplūšanu no ABLV Bank aktīviem.

Turklāt jāpiebilst, ka

FKTK pretimnākošais solis ABLV Bank akcionāriem seko vien pāris nedēļas pēc tam, kad ABLV Bank īpašnieks E. Bernis skaļi paziņoja, ka nav apmierināts ar šī brīža pastāvošās metodoloģijas efektivitāti jeb tās radītajiem apgrūtinājumiem veikt izmaksas ABLV Bank kreditoriem.

Būtu tikai loģiski sagaidīt, ka ziņa par to, ka COVID-19 pandēmijas aizsegā tiek organizēta potenciāli noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu „efektīva” izmaksa, tādējādi apšaubot Latvijas kapitālā remonta sekmību un patiesumu – tiktu plaši atspoguļota Latvijas medijos. Tomēr šī ziņa, kas ir gluži kā „spļāviens sejā” Latvijas sadarbības partneriem, tika atspoguļota tieši vienā Latvijas plašsaziņas līdzeklī – žurnālā IR.^[1]

Savukārt ziņa, ka smagos finanšu noziegumos apsūdzētās ABLV Bank^[2] īpašnieks E. Bernis nav apmierināts ar metodoloģijas efektivitāti un kreditoru prasījumu izmaksu ātrumu – tika teju vai sērijveidā pārpublicēta visos lielākajos Latvijas elektroniskajos medijos.^[3]

Pārdomas raisa arī apstāklis, ka Purgaile, kura vēl nav paspējusi pat tā īsti iesildīt FKTK vadītājas krēslu, raujās optimizēt to, kas uzskatāmi strādā. Atgādinām, ka šī metodoloģija tapa ar ciešu Latvijas starptautisko partneru un organizāciju līdzdalību un, iespējams, tieši tāpēc ir atzīstama par šī brīža efektīvāko ABLV Bank izmaksu kontroles rīku. Līdz ar to, kritiski domājot, ir stipri apšaubāms, ka metodoloģijas mīkstināšana COVID-19 krīzes paēnī ir tīrā sakritība nevis apzināta sakarība.

Tomēr pats būtiskākais ir jautājums,

vai apstāklis, ka pastāvošā metodoloģija nav spējusi nodrošināt nepieciešamo efektivitāti ABLV Bank kreditoru izmaksās ir sekas tam, ka metodoloģija ir pārmērīgi prasīga vai gluži vienkārši tam, ka vairums ABLV Bank kreditori nespēj kvalificēties naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām?

Varbūt, pastāvot šādiem apstākļiem, Latvijas amatpersonām būtu jāuzņemas nevis mīkstināt metodoloģiju, bet gan uzsākt rūpīgāku pārbaudi, kādēļ ABLV Bank nespēj nodrošināt efektīvas izmaksas kreditoriem atbilstoši metodoloģijai? Piemēram, izvērtēt, vai ABLV Bank apzināti neapgrūtina informācijas ieguvi, lai atbildīgās iestādes varētu izvērtēt attiecīgo naudas līdzekļu izcelsmi un izmaksu atbilstību metodoloģijai. Par minēto jau iepriekš ziņoja Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja I. Znotiņa, paužot, ka:

“ABLV Bank” ziņojumi reti bija ļoti kvalitatīvi, un līdz ar to bija, protams, jāstrādā sarežģītos apstākļos. Arī vēsturiski sarežģītos apstākļos. Šie ziņojumi saturēja ļoti skopas ziņas. Mērķtiecīgi sniegti kļūdaini ziņojumi, dažreiz pavisam primitīvi kļūdaini.”^[4]

Pretēji Purgailes žurnālā Forbes intervijas laikā paustajam apgalvojumam, ka Latviju ārvalstīs min kā pozitīvo piemēru noziedzīgu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā, Latvija ir ilgstoši gozējusies ārvalstu ziņu virsrakstos, kā viens no lielākajiem Eiropas naudas atmazgāšanas centriem. 2018. gada februārī Latvijas finanšu sistēma atkārtoti pievērsa visas pasaules uzmanību. Latvijas nozīmīgākais stratēģiskais partneris – ASV, apsūdzēja Latvijas lielāko nacionālo banku – ABLV Bank, apzinātā sistemātiskā naudas atmazgāšanā ievērojamā apmērā.^[5] Līdz ar to ir grūti gūt pārliecību, ka “diennakts” laikā Latvija ir pārvērtusies no Eiropas naudas atmazgāšanas centra uz “pozitīvu piemēru”.

Jāpiebilst, ka ABLV Bank vārds vēl nesen izskanēja uzsāktajā kriminālprocesā par, iespējamu, 50 miljonu noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju. Minētā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēti ne tikai bijušie ABLV Bank darbinieki, bet atbilstoši Latvijas Televīzijas raidījuma “De Facto” sniegtajām ziņām, uzsākts arī kriminālprocess pret pašu ABLV Bank īpašnieku Ernestu Berni^[6].

Šis un vēl aptuveni 50 citi kriminālprocesi par iespējamu naudas atmazgāšanu ABLV Bank^[7] vedina domāt, ka ASV izvirzītajām apsūdzībām ir bijis pamats. Kriminālprocesus par naudas atmazgāšanu tāpat vien neierosina. Ar nožēlu gan jāsaka, ka atbilstoši publiskai informācijai vairāki no tiem ir ārvalstu nevis Latvijas uzraugošo institūciju darba nopelns. Savukārt pašu kriminālprocesu iznākums ir stipri atkarīgs no tā, cik spējīgas un motivētas tos izmeklēt ir Latvijas institūcijas.

Tomēr, kā tagad jau zinām, pat visas pasaules cieši pievērstā uzmanība nav traucējusi Latvijas atbildīgajām amatpersonām divu gadu laikā transformēt smagāko finanšu apsūdzību Latvijas vēsturē par “vecu ziņu”.

Fakti un apstākļi vedina domāt, ka

Latvijas atbildīgās personas ir nevis atrasinājušas situāciju un patiesi izskaudušas naudas atmazgāšanu Latvijas kredītiestādēs, bet gan īstenojušas veiksmīgu PR kampaņu un lobija pasākumus, panākot, ka pasaules uzmanība no Latvijas finanšu sektora tiek noņemta no dienas kartības.

Līdz brīdim, kamēr jautājums, iespējams, atkal aktualizēsies jau citu tā brīža valsts vadītāju atbildības sfērā.

Vēl pavisam nesen, gatavojoties Moneyval ziņojumam un FATF vērtējumam, valsts vadība ārvalstu organizācijām un Latvijas sabiedrībai negurstoši ziņoja par Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta veiksmīgu īstenošanu. Tomēr nepagāja ne trīs mēneši pēc Moneyval ziņojuma un FATF vērtējuma saņemšanas, kad visas norādes vedina domāt par to, ka Latvijas apņēmīgā nostāja pret naudas atmazgātājiem ir bijusi vien fasāde bez satura jeb patiesa nolūka.

Tas rosina uzdot loģisku jautājumu, vai Latvija ir partneris naudas atmazgāšanā vai tās apkarošanā?

[1] Žurnāls IR, Ielīst pa logu, ja durvis ciet. Saite uz rakstu šeit.

[2]  Proposal of Special Measure Against ABLV Bank, AS as a Financial Institution of Primary Money Laundering Concern. Saite uz avotu šeit.

[3] Nra.lv, Bernis: “ABLV Bank” noguldītāju pārbaužu ātrums un pieaugošās izmaksas ir nepieņemamas. Saite uz rakstu šeit. Diena.lv, Bernis: ABLV Bank noguldītāju pārbaužu ātrums un pieaugošās izmaksas ir nepieņemamas. Saite uz rakstu šeit. Tvnet.lv, Bernis: “ABLV Bank” noguldītāju pārbaužu ātrums un pieaugošās izmaksas ir nepieņemamas. Saite uz rakstu šeit. Dienas Bizness, Bernis: ABLV Bank noguldītāju pārbaužu ātrums un izmaksas ir nepieņemamas. Saite uz rakstu šeit. Jauns.lv, Bernis neapmierināts ar “ABLV Bank” noguldītāju pārbaužu ātrumu un izmaksām. Saite uz rakstu šeit.

[4] Skaties.lv, “ABLV Bank” šobrīd iesaldēti aptuveni 90 miljoni eiro. Saite uz rakstu šeit.

[5] Proposal of Special Measure Against ABLV Bank, AS as a Financial Institution of Primary Money Laundering Concern. Saite uz avotu šeit.

[6] Tvnet.lv, “ABLV” 50 miljonu lietā uzsākts kriminālprocess arī pret Berni. Saite uz rakstu šeit.

[7] Lsm.lv, Par iespējamu naudas atmazgāšanu “ABLV Bank” kopā sākti 50 kriminālprocesi. Saite uz rakstu šeit.

[8] Proposal of Special Measure Against ABLV Bank, AS as a Financial Institution of Primary Money Laundering Concern. Saite uz avotu šeit.

[9] Žurnāls IR, Ielīst pa logu, ja durvis ciet. Saite uz rakstu šeit.