Nākusi klajā versija par zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības sasaisti ar ABLV Banku

Zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavība, iespējams, saistīta ar ABLV Banku. Iespējamie pierādījumi iesniegti Latvijas atbildīgajās institūcijās.

Zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes rīcībā ir informācija un materiāli, kas liecina par zvērināta advokāta Mārtina Bunkus slepkavības iespējamo sasaisti ar ABLV Bankas un tās klientu interešu aizsardzību.

Vairāk nekā dekādi Latvija ir bijusi viena no lielākajiem dalībniekiem multimiljardu naudas atmazgāšanas shēmās un centusies panākt noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas novēršanas normatīvo aktu efektīvu ieviešanu un īstenošanu.

2018. gada 13. februārī Latvijas banku sektoru satricināja kārtējais noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu atmazgāšanas skandāls. ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla departaments (FinCEN) paziņoja, ka ir pamats ticēt, ka ABLV Bankas vadītāji, akcionāri un darbinieki ir institucionalizējuši naudas atmazgāšanu kā sava biznesa prakses pīlāru (“ABLV executives, shareholders, and employees have institutionalized money laundering as a pillar of the bank’s business practices” [1]).

Sekojot notikumiem un Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 26. februāra lēmumam, ABLV Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. 2018. gada 5. martā ABLV Banka iesniedza pašlikvidācijas plānu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) apstiprināšanai.

Minētajā laika periodā zvērināta advokāta un valsts amatpersonas Mārtiņa Bunkus rīcībā atradās materiāli, kas saturēja informāciju par iespējamo ABLV Bankas dalību ievērojama apmēra noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijā ilgstošā laika periodā.

Uzskatām, ka minētie materiāli, tostarp, pamatoja FinCEN ziņojumā paustās aizdomas par ABLV Bankas iesaisti ne tikai noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā, bet arī ar to saistīto shēmu organizēšanā (“ABLV management orchestrates, and permits the bank and its employees to engage in, money laundering schemes.(..) The bank proactively pushes money laundering and regulatory circumvention schemes to its client base and ensures that fraudulent documentation produced to support financial schemes, some of which is produced by bank employees themselves, is of the highest quality.”[2]).

Apzinoties šādās iespējamās shēmās iesaistīto personu statusu un ietekmi Latvijā un pastāvot pamatotam satraukumam par savu drošību un dzīvību, jāpieņem, ka zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus ar minētajiem materiāliem vērsās pie vienīgā, viņaprāt, uzticamā un Latvijas nozīmīgākā sadarbības partnera cīņā ar noziedzīgu naudas līdzekļu atmazgāšanu – ASV.

Mārtiņš Bunkus bija spēcīgs oponents ABLV Bankas pašlikvidācijas procesa uzsākšanai. Viņa ieskatā tieši pašlikvidācija ļautu nosargāt slepenībā ABLV Bankas un tās klientu, iespējamo, dalību ievērojama apmēra noziedzīgu iegūtu naudas līdzekļu legalizācijā. Tādejādi Mārtiņš Bunkus varēja kļūt par nozīmīgu apdraudējumu ar FinCEN ziņojumu skarto personu interesēm.

2018. gada 30. maijā ap plkst. 8:40 Aizsaules ielā 1, Rīgā, Latvijā Mārtiņš Bunkus tika nošauts. Šāda brutāla valsts amatpersonas un tiesu sistēmai piederīgas personas slepkavība ir vēl nebijis noziegums ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības pastāvēšanas pēdējās desmitgades laikā.

Drīz pēc zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības, 2018. gada 12. jūnijā, FKTK, vienlaikus pastāvot FinCEN ziņojumā norādītajiem apstākļiem un secinājumiem par, iespējams, smagiem ABLV Bankas normatīvo aktu pārkāpumiem, apstiprināja ABLV Bankas pašlikvidāciju.

Ievērojot minēto, Mārtiņa Bunkus ģimene pauž savu oficiālo viedokli par zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības versiju. Ģimenes ieskatā minētie fakti un apstākļi liecina, ka

Mārtiņa Bunkus slepkavība ir saistīta ar ABLV Bankas un tās klientu, iespējams, prettiesisko interešu aizsardzību un ABLV Bankas pašlikvidācijas plāna apstiprināšanu.

Mārtiņa Bunkus slepkavība varēja novērst iespējamos draudus, kurus ABLV Bankai un tās klientu interesēm varēja radīt Mārtiņa Bunkus rīcībā esošie materiāli. Savukārt M. Bunkus proaktīvā rīcība, oponējot ABLV Bankas pašlikvidācijas plānam, varēja liegt iespējas minēto informāciju slēpt vai iznīcināt.

Ar šeit minētajiem faktiem un apstākļiem, kā arī ar citu Bunkus ģimenes rīcībā esošo informāciju, Mārtiņa Bunkus ģimene ir vērsusies Latvijas tiesībsargājošās iestādēs un citās institūcijās, kas atbild par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu un kas veiks augstāk minētās versijas un pieņēmumu pārbaudi likumā noteiktajā kartība.

[1] DEPARTMENT OF THE TREASURY Financial Crimes Enforcement Network. Proposal of Special Measure against ABLV Bank, as a Financial Institution of Primary Money Laundering Concern (February 12, 2018). Federal Register, vol. 83, No. 33 (February 16, 2018), p. 6987. Pieejams šeit.

[2] Ibid., p. 6987 – 6988.