18.12.19.
Gandrīz puse visu policijas ierosināto kriminālprocesu tiek izbeigta noilguma dēļ
Nodibinājums “Martins Bunkus Justice Foundation” vērš uzmanību, ka vakar pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica atklātais, ka policija nezina kā rīkoties, kad žurnālistiem tiek izteikti draudi, nebūtu jāuztver kā pārsteigums.
Proti, nodibinājums atgādina, ka vēl 2017. gadā Valsts kontroles veiktā Valsts policijas pirmstiesas izmeklēšanas darba lietderības revīzija norādīja uz dažādām policijas sistēmiskām profesionalitātes trūkuma pazīmēm.
Piemēram, Valsts kontroles revīzija atklāja, ka kopš 2010. gada pastāvīgi palielinās to kriminālprocesu īpatsvars, kas tiek izbeigti uz noilguma pamata – ja 2010. gadā tie bija tikai 12% visu kriminālprocesu, tad 2015. gadā – jau 30%, bet 2016. gadā – gandrīz puse jeb 47%. Šie skaitļi parāda, ka
policija netiek galā ar uzsāktajiem kriminālprocesiem un gandrīz katrs otrais ir jāizbeidz, jo laikā nav panākts pietiekams progress. Citiem vārdiem sakot, gandrīz pusē gadījumu vainīgie tā arī netiek saukti pie jebkādas atbildības.
Šie dati arī signalizē par risku, ka policijai var nebūt motivācijas ierosināt kriminālprocesus par noteiktu daļa noziegumu, zinot, ka tie tikai pasliktinās statistiku.
“Līdzcilvēkiem ikdienā var likties, ka policija smagi strādā un nemitīgi ķer noziedzniekus, taču realitātē dati parāda skaudru ainu – piemēram, uz 2016. gada 30. jūniju Valsts policijā bija ap 73 tūkstošiem kriminālprocesu, kuri bija uzsākti laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam, kuros nebija noskaidrota vainīgā persona. Runa nav par atsevišķiem gadījumiem, vai simtiem noziegumu – runa ir par desmitiem tūkstošu kriminālprocesu tikai pāris gadu laikā, un liela daļa no šiem kriminālprocesiem visdrīzāk sagaidīs savu “noilguma” galu bez rezultāta,” saka Kristaps Bunkus, nodibinājuma “Martins Bunkus Justice Foundation” valdes loceklis.
Šis pats Valsts kontroles revīzijas ziņojums norādīja, ka vairums (68%) aptaujāto uzraugošo prokuroru Valsts policijas veiktās pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti vērtē kā viduvēju, bet 13% pat kā sliktu.
“Lai uzlabotu policijas darbu ir jāsāk ar savu kļūdu un nepietiekamas profesionalitātes atzīšanu – tikai tad policija varēs mainīties.
Ir jāseko pilnam policijas darba auditam un praktiskam darba plānam, kas Latvijas policiju ievestu 21. gadsimtā.
Galvenajam uzsvaram, visdrīzāk, ir jābūt uz izglītības prasību un procesa uzlabošanu, jo šobrīd, lai uzsāktu dienestu Valsts policijā, ja jau ir augstākā izglītība, pietiekami ir Valsts policijas koledžā apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmu «Policijas darba pamati», kuras ilgums ir tikai 6 mēneši. Tā rezultātā policijā izmeklēšanas darbu nereti veic diplomēti pedagogi vai filologi. Valsts policijai nevajadzētu strādāt “tautas inspektoru” līmenī – bez mūsdienu prasmēm un zināšanām,” turpina K. Bunkus.
No 2017. gada 1. janvāra pirmstiesas izmeklēšanu joprojām var veikt inspektori ar pirmā līmeņa (t.i., koledžas) augstāko izglītību. Uzskatāms, ka šādu amatu šobrīd ieņem vairāk nekā puse kriminālpolicijas amatpersonu.
Pilnu informāciju lasiet šeit.