Valsts policijas priekšnieka uzbrukumi Mārtiņa ģimenei ir klaji nepieņemami

Vakar, 25. oktobrī, Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža izteiktie pārmetumi nogalinātā zvērinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenei, apšaubot Bunkus ģimenes “rīcības motīvus un patiesos nodomus” izmeklēšanas veicināšanā, un norādot, ka Bunkus ģimenes centieni atbalstīt izmeklēšanu varētu būt “pretreakcija”, kas mēģinot diskreditēt izmeklēšanu, ir klaji nepieņemami un nepiedienīgi. Bunkus ģimenes vienīgā motivācija ir Mārtiņa slepkavības atklāšana, un policijas priekšnieka izteikumi ir vērtējami kā mēģinājums piesegt reāla progresa trūkumu izmeklēšanā piecus mēnešus pēc slepkavības.

Jāvērš uzmanību, ka, lai sagatavotu publisku aicinājumu atsaukties lieciniekus, policijas vadībai bija nepieciešamas vairāk nekā 24 stundas, turpretī, lai publiski uzbruktu un izteiktu nesaprotamus pārmetumus nogalinātā ģimenei, kas aktīvi cenšas veicināt izmeklēšanas procesu, bija nepieciešama mazāk nekā viena stunda no Bunkus ģimenes organizētās preses konferences norises brīža.

Līdz šim Valsts policija par Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu ir paudusi trīs paziņojumus un pāris intervijas, kurās policija pārsvarā aizbildinās ar izmeklēšanas noslēpumu un nekādu informāciju faktiski nesniedz.

Jāuzsver, ka veiksmīga komunikācija un sabiedrības informēšana var notikt arī neatklājot izmeklēšanas noslēpumu, taču arī vakar, pēc masu mediju intereses, policijas vadība nav uzskatījusi par nepieciešamu mainīt savu augstprātīgo attieksmi, vēlreiz apliecinot savu pārākumu un nevēlēšanos komunicēt ar sabiedrību tai svarīgos drošības jautājumos.

Turpretī I. Ķuža izteiktie pārmetumi ģimenei, kā ar lietu saistītajām personām, ka tā nav bijusi atklāta un sniegusi izmeklētājiem pilnu informāciju uz uzdotajiem jautājumiem, nav izprotami, jo no policijas nav bijusi nekāda interese ar ģimeni sarunāties. Proti, vēlamies vērst uzmanību, ka vairākas dienas pēc Mārtiņa slepkavības, policijai neizrādot nekādu interesi, ģimenei pēc savas iniciatīvas nācās vērsties policijā. Nesekojot komunikācijai un apritot 100 dienām pēc slepkavības, ģimene aicināja Valsts policiju un Iekšlietu ministriju aktīvāk skaidrot un informēt par savām darbībām izmeklēšanā. Atbilde nesekoja.

Tikai pēc mediju un ģimenes aktīvas intereses par izmeklēšanas gaitu I.Ķuzis sāka uzskatīt par nepieciešamu informēt sabiedrību par līdz šim policijas veiktajām darbībām. Vakardienas paziņojumā I.Ķuzis īpašu nozīmi piešķīra aptaujāto liecinieku skaitam, ievāktās informācijas daudzumam un citām skaitliskā formā izteiktām darbībām, tomēr jānorāda, ka šāda bezsaturiska skaitļu nosaukšana nekādā veidā neapliecina policijas veikto darbību kvalitāti. 

Izmeklēšanas noslēpuma nepieciešamība netiek apšaubīta. Tomēr analizējot jau šobrīd publiski pieejamos faktus par policijas veiktajām darbībām, ir vērojams nepārprotams veikto izmeklēšanas darbību kvalitātes trūkumus. Līdz ar to rodas loģiskas bažas arī par nākamajām policijas plānotajām darbībām.

Pēc ģimenes pirmās publiski paustās iniciatīvas par izmeklēšanas gaitas veicināšanu, policijas vadītājs konstruktīva dialoga vietā nekavējās izmantot efektīvākus savu darbību attaisnojošus līdzekļus – uzbrukumu ģimenei, apšaubot tās rīcības motīvus. Šāda izvēlētā policijas vadības taktika liek uztraukties, kādas turpmākas darbības tiks vērstas pret ģimeni, tai aktīvi iestājoties par efektīvu izmeklēšanas norisi.

Ievērojot visu iepriekš minēto un apstākli, ka šāda policijas vadības rīcība ir klaji pretrunā ar jebkādiem mūsdienu demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem, aicinām Valsts policiju un atbildīgās amatpersonas izvērtēt savu rīcību un ieņemt sabiedriski atbildīgu pozīciju komunikācijā.